Vai Jūs "stučītu" par nodokļu nemaksāšanu...

Principā jā, es domātu par stučīšanas atbalstīšanu.
A) bet tā tak strādā sociālisms, un latvieši vislaik pauž "gribam bezmaksas medicīnu, izglītību, sociālos pabalstus", (bet "ar zemiem nodokļiem!") - nu tad rēķinieties arī ar to, ka sabiedrībai ir tiesības aptuveni zināt, kas notiek Tavā makā. Turklāt, ja Tev nav ko slēpt, tad..? Zviedrijā jau šobrīd valstij ir tiesības iemest aci privātpersonu kontos - lai cik tas bīstami nebūtu no privātpersonu neatkarības un informācijas ļaunprātīgas izmantošanas viedokļa, sociālās valstīs šāda tendence ir.
B) likuma pārkāpšana un tīša nerūpēšanās par savu tuvāko (piemēram, nemaksājot nodokļus, kas savukārt veicina skolu un slimnīcu slēgšanu) ir novēršams ļaunums, kurš būs un ir jāveic, neatkarīgi no stučīšanas vai noziedzinieku (piemēram darba līguma neslēdzēji) vēlmēm. Ja nepatīk algas nodokļi, ir virkne metožu kā pret to cīnīties - sabiedriskā un publiskā ceļā. Valsts ir MŪSU, nevis valsts ir problēma, kura jāapiet, piemēram, ar aplokšņu naudām. Kas tad vēl bez aplokšņu naudām varētu attīstīties - pagrīdes poliklīnikas? varbūt arī pagrīdes autoceļi un pagrīdes bērnu dārzi? jeb tomēr, šīs lietas no sabiedrības gribam, bet pretī dod - neko!? Phe, sabiedriskā atbildība. Pie kājas, es eju taisīt savu nelegālo autoceļu.

"Mūzikls" "Vadonis" jeb, kad fara(ā)n'i nāk?

Protams, vēstures pārrakstīšana ir forša lieta! Jo sevišķi, kad mums ir tik izcili modernie piemēri kā kaimiņvalstu Krievija par to, KĀ tas ir jādara. Prieks, ka Liepiņš un Dimiters ir ar šādu starptautisku izglītību un modernu kultūrpriekštatu! Laikā, kad valstij vajag racionālus, spēcīgus, mierīgus, aktīvus, enerģiskus, izglītotus, konstitūcijai, sabiedrībai un valstij lojālus un domājošus indivīdus - vēlams vismaz dažus simtus tūkstošus tādu, nav nekas traks ka viena izrāde iet absolūti šķērsām tam visam un paziņo "NĒ, mums pietiek ar VIENU!" Turklāt KĀDU! Un pie kājas tie visi pārējie! Jo pārējie - tā pelēkā masa - nekad nav nekas cits, kā vien ... un korumpēti zemļaudis. Vai Dimiteram ir zināms grābekļa fenomens - ka pat profesionāli un pārdomāti kāpjot uz grābekļa, efekts būs tāds pats, kā visās iepriekšējās reizēs? Nē, nezin, bet tas nekas! Vai Dimiteru interesē politiķis Kārlis Ulmanis? Nē, Dimiteru interesē vadonības (jeb vācu valodā fīrera) mīts, un kas var būt labāks par šo?

P.S. The word Führer is 'leader' or 'guide' in German, derived from the verb führen + -er, a cognate of the Old English words faran ("to make one's way") and fær ("road", "journey").

How Did Economists Get It So Wrong?

By PAUL KRUGMAN

I. MISTAKING BEAUTY FOR TRUTH

It’s hard to believe now, but not long ago economists were congratulating themselves over the success of their field. Those successes — or so they believed — were both theoretical and practical, leading to a golden era for the profession. On the theoretical side, they thought that they had resolved their internal disputes. Thus, in a 2008 paper titled “The State of Macro” (that is, macroeconomics, the study of big-picture issues like recessions), Olivier Blanchard of M.I.T., now the chief economist at the International Monetary Fund, declared that “the state of macro is good.” The battles of yesteryear, he said, were over, and there had been a “broad convergence of vision.” And in the real world, economists believed they had things under control: the “central problem of depression-prevention has been solved,” declared Robert Lucas of the University of Chicago in his 2003 presidential address to the American Economic Association. In 2004, Ben Bernanke, a former Princeton professor who is now the chairman of the Federal Reserve Board, celebrated the Great Moderation in economic performance over the previous two decades, which he attributed in part to improved economic policy making.

Last year, everything came apart.

Few economists saw our current crisis coming, but this predictive failure was the least of the field’s problems. More important was the profession’s blindness to the very possibility of catastrophic failures in a market economy. During the golden years, financial economists came to believe that markets were inherently stable — indeed, thatstocks and other assets were always priced just right. There was nothing in the prevailing models suggesting the possibility of the kind of collapse that happened last year. Meanwhile, macroeconomists were divided in their views. But the main division was between those who insisted that free-market economies never go astray and those who believed that economies may stray now and then but that any major deviations from the path of prosperity could and would be corrected by the all-powerful Fed. Neither side was prepared to cope with an economy that went off the rails despite the Fed’s best efforts.

And in the wake of the crisis, the fault lines in the economics profession have yawned wider than ever. Lucas says the Obama administration’s stimulus plans are “schlock economics,” and his Chicago colleague John Cochrane says they’re based on discredited “fairy tales.” In response, Brad DeLong of the University of California, Berkeley, writes of the “intellectual collapse” of the Chicago School, and I myself have written that comments from Chicago economists are the product of a Dark Age of macroeconomics in which hard-won knowledge has been forgotten.

What happened to the economics profession? And where does it go from here?

As I see it, the economics profession went astray because economists, as a group, mistook beauty, clad in impressive-looking mathematics, for truth. Until the Great Depression, most economists clung to a vision of capitalism as a perfect or nearly perfect system. That vision wasn’t sustainable in the face of mass unemployment, but as memories of the Depression faded, economists fell back in love with the old, idealized vision of an economy in which rational individuals interact in perfect markets, this time gussied up with fancy equations. The renewed romance with the idealized market was, to be sure, partly a response to shifting political winds, partly a response to financial incentives. But while sabbaticals at the Hoover Institution and job opportunities on Wall Street are nothing to sneeze at, the central cause of the profession’s failure was the desire for an all-encompassing, intellectually elegant approach that also gave economists a chance to show off their mathematical prowess.

Unfortunately, this romanticized and sanitized vision of the economy led most economists to ignore all the things that can go wrong. They turned a blind eye to the limitations of human rationality that often lead to bubbles and busts; to the problems of institutions that run amok; to the imperfections of markets — especially financial markets — that can cause the economy’s operating system to undergo sudden, unpredictable crashes; and to the dangers created when regulators don’t believe in regulation.

It’s much harder to say where the economics profession goes from here. But what’s almost certain is that economists will have to learn to live with messiness. That is, they will have to acknowledge the importance of irrational and often unpredictable behavior, face up to the often idiosyncratic imperfections of markets and accept that an elegant economic “theory of everything” is a long way off. In practical terms, this will translate into more cautious policy advice — and a reduced willingness to dismantle economic safeguards in the faith that markets will solve all problems.

II. FROM SMITH TO KEYNES AND BACK

The birth of economics as a discipline is usually credited to Adam Smith, who published “The Wealth of Nations” in 1776. Over the next 160 years an extensive body of economic theory was developed, whose central message was: Trust the market. Yes, economists admitted that there were cases in which markets might fail, of which the most important was the case of “externalities” — costs that people impose on others without paying the price, like traffic congestion or pollution. But the basic presumption of “neoclassical” economics (named after the late-19th-century theorists who elaborated on the concepts of their “classical” predecessors) was that we should have faith in the market system...

http://www.nytimes.com/2009/09/06/magazine/06Economic-t.html?_r=1&em

Kad vaimanoloģija sit augstu vilni..

.. tad der paskatīties, kā citiem iet, un gājis arī pirms krīzes.
http://video.google.com/videoplay?docid=-8589357990394183760&ei=JeVDSuCVDaXK2wKU9eXdBg&q=belarus&emb=1

Džingoisms

Liekas jau nedaudz jocīgi, saistīt džingoismu un Latviju, jo tam "it kā" vēsturiska pamatojuma vai reālās politikas iemeslu nevajadzētu būt, bet ir! Līdz ar to, droši vien kādreiz būtu pavisam svētīgi apdomāt, kādēļ džingoisma pazīmes un aspekti Latvijas sabiedrībā ir konstatējami, daudz vairāk, nekā vajadzētu būt nelielai valstiņai BEZ ekspansionistiskas tagadnes vai pagātnes. mjeam.

3 graši mana prāta.

Un veeljoprojaam neiet runa par pienaakumu deligjeeshanu nevalstiskajaam organizaacijaam. dumji dumji. kas tad vajadziigs, veel cita kriize? tie kuriem ir alergjija pret "oligarhiem". nu pietiks vienreiz, ne? viena lieta ir briiva tirgus ekonomikas apstaakljos sapelniit miljonu, otra lieta - to izdariit nelikumiigi. cik ir nelikumiigo?? protams ka ir dazhi. ko tad izmekleeshanas iestaades juusupraat izmeklee? un kura starptautiskaa instituucija vispaar uzticeetos Latvijai, piemeeram NATO nosleepumi ir pieejami attieciigajaas LV iestaadees, ja tiesiibsargaajoshaas iestades NEBUUTU neatkariigas? taas IR un taas STRAADAA. lai arii briizhiem drankjiigi, ar psrs domaashanu un daljeeji veel psrs civilkodeksu. ja taas nebuutu neatkariigas, MOMENTAALI buutu iebildumi no NATO. manupraat nevaaji iebildumi. VISUS bagaatniekus lamaat par zagljiem, ir...neizteikshos. Latvieshu tendence visu pelniishanu raksturot kaa "pretiigu" un "netiiru"(jo pashi nemaak, skauzh un taa tika domaats tik forshajaa padomijaa) juusupraat ir labaakais dzinulis kaa piedabuut jauno paaudzi(esoshaa jau diez vai buus taa aktiivaa) pie uznjeemumu un organizaaciju dibinaashanas?? ja klaaree ka pelniit un tiekties peec pelnjas (briivaas ekonomikas galvenaa, fundamentaalaa veertiiba - peljnja pelnja pelnja!!!) ir slikti, tad kaads briinums ka lietuvaa ir par 30% lielaaks uznjeemumu skaits uz iedziivotaju daudzumu? un taa skaitaas mums taa "ticiigaakaa" zeme baltijaa :P.
cik daudziem latvieshu beerniem skolaa saka - tev jaabuut pastaaviigam, jaaiet pelniit, taisiit savas idejas, ieceres, darbojies par sevi, savaam veertiibaam, piepildi kabatas ar pasha nopelniitu naudu, tikai dari dari dari! sky is the limit! (ar to saprotot - pelni daudz naudas, maksaa daudz nodokljus, visi ieguveeji, arii pats un pasha pensija, dziivo patiikamu muuzhu). kaapeec latvieshi ir lieliskas "otraas personas" uznjeemumos, organizaacijaas - vietnieki, utml, bet katastrofaali priekshnieki, vadiitaaji, menedzheri? viss savaas kabataas un nevis uznjeemuma izaugsmei, un peec tam jaabriinaas, ka aarzemju uznjeemumi, kas gandriiz VISU pelnju investee izaugsmee, kaut kaa "peekshnji" speej izkonkureet baalelinjus? plaanoju ka man pensiju vajadzees un es visiem labpraat to saku - dari, ej taisi beidzot savas idejas! par kaadu "nelikumiigu pelnju" te velns ar aaraa buutu jaunajai paaudzei jaaskalo smadzenes?? taa ir taa juusu normalitaate - zaadziiba? varbuut taapeec katraa otrajaa agjentuuraa zog degvielu, jo sabiedriibaa 30-60 gadnieku viduu tas ir "normaali". varbuut pietiks demonizeet uznjeemeejvidi un taa vietaa teikt ka tas ir SUPER sapelniit miljonus, SUPER maksaat milziigus nodokljus valstij, SUPER veidot sev labu PR aarzemees, jo taadeejaadi arii valsts un sabiedriibas teels aarzemees ir ieguveejs. un latvijaa nevar sapelniit miljonus? protams ka var. paskatieties cik desmitiem tuukstoshu naivu cilveeku vienmeer piedalaas loterijaas, sevishkji kriizes laikaa. tur DUMJAM jaabuut lai to organizeejot nekljuutu par bagaatnieku. sheit vairs NAV komunisms kur bagaatnieki neeksistee, laiks pieaugt! taapeec prieks ka vismaz aarzemnieki noveertee latvijas uznjeemeejvidi jau 20 gadus, brauc un taisa sheit uznjeemumus (un attieciigi pelna)! vismaz vinji straadaa Latvijas pensiju, skolotaaju algu, armijas labaa.

P.S. un kas taa par attaisnoshanos, ka "tie kas pie varas" neklausaas tautu? teikt, ka 14% (valsts aparaataa nodarbinaataa sabiedriibas dalja) iedziivotaaju neklausaas "tautu"? vai pie taas "tautas" iekljauti arii sho pashu 14% gjimenes loceklji, vai nee? vai sanaak ka ~28%(14% + otraas puses) neklausaas paareejos? atkal latvieshu dumiiba savos uzdevuma augstumos :((
vara=sabiedriiba. patiik - tad beidzot saac darboties. nepatiik - tad piesakies baltkrievijas, krievijas, kubas, z-korejas pilsoniibai. tur tevi taa novadiis un nokontrolees vara, ka buusi laimiigs.
P.P.S. latvieshiem, taapat kaa igaunjiem, aciimredzot arii vajag savu "elk-valsti", no kuras nedomaajot un bezsmadzenjojot visu kopeet. aciimredzot, savaadaak shajaa regjionaa nekas nestraadaa. Lietuvai galu galaa ir Polija. mans ieteikums - Latvijai - Lielbritaanija! politikas profesionalitaate Lielbritaanijaa ir izcila, attieksme pret briivo tirgu - aptuveni taada, uz kaadu LV cereeja, idiotiskaa naivumaa kopeejot 90to gadu saakumaa ASV, nevis Eiropas ekonomiskos modeljus.
p.p.p.s. taapat kaa ekonomiskajaa dziivee latvieshiem buutu beidzot jaaiemaacaas - dari dari, pats, pelni, uz priekshu!, taapat sabiedriskajaa dziivee - ej, darbojies organizaacijaas, aizstaavi savas tiesiibas, citu tiesiibas, ciinies par VEERTIIBAAM - cilveektiesiibas, tolerance, demokraatija, miers, progress, nekad neaizmirsti ka politikji raustaas no tautas viedoklja, nekad neljauj vinjiem atslaabt! veesturiski lielaakais ljaunums ko cilveece jebkad ir speejusi radiit - koncentreeta politiskaa vara. un maaksliigais intelekts to nespees paarspeet, ja nu vieniigi visi pie taa aarkaartiigi pacenstos. ekonomiskaa vide bez AKTIIVAS sabiedriibas ir neiespeejama(briivaa tirgus apstaakljos, kur cilveeks ir indiviids, nevis rezhiima vergs) un sabiedriskaa, sociaalaa vide bez organizaacijaam un pilsoniskas(aktiivas) sabiedriibas vismaz 30% apmeeraa no iedziivotaajiem arii ir nereaala.(dazhaas vecaakaas demokraatijaas ir arii visi 50% sabiedriibas iesaistiitas organizaacijaas. latvijaa tie ir 3%).

cilveeks dziivnieks

Matemaatikaa ir ideja, ka ja esot poziicijaa alfa visi vienaadojumi sanaak, tad nonaakot liidz omegas poziicijai, un, visiem vienaadojumiem tur uz vietas sanaakot, omegu var izteikt alfas vienaadojumu valodaa.. un pat otraadi, alfas idejas izteikt omegas ideju valodaa. Liidziigas tendences, var atrast arii aarpus eksaktaas zinaatnes. Piemeeram, kaa cilveeku izteikt dziivnieciskaa veidaa? Kaadeelj dziivnieciskais ir moraali (!) sliktais, agresivais, rupjais, barbariskais, nezheeliigais (!)? Kaa no sevis veerteeshanas paarlekts uz -> moraalo veerteejumu, tad uz -> visu cilveeku veerteejumu, un tad uz -> citu dziivo buutnju veerteejumu? Gala rezultaataa citaatu guuzma, kur pirmais un peedeejais ir izteikts vienkopus, ir neizmeerojama. Tachu, vai tik tieshaam tur ir savstarpeejaa saskanja, kaut vai, vai tieshaam dziivnieki ir nezheeliigi. Uh, patiesi shaubos, lai neteiktu vairaak.